Feeds:
Ziņas
Komentāri

Elvīra

Mana skaistā, dārgā Elvīra. Atkal saģērbusies nmelnā zīdā un samtā, uzvilkusi augstpapēžu kurpes, devusies savos kārtējajos medījumos.

..Viņa..burvīga eleganta sieviete, parasti noslēpumaina, un savu Es nevienam neizpauž. Tikai retais spēj izsekot viņas domām un nākamajām rīcībām. Pavisam neparedzama lēdija. Cilvēkus viņa spēj  nostādīt tā, ka nav atbildēt, ne nē, ne jā.

Viņa ir gudra. Zinātkāra. Labi runā angliski un nav vienaldzīga pret mākslu un patiesi skaistu mūziku, kas ir viņas vājība. Vienmēr atcerēsies savus draugus, kas diemžēl Viņai ir ļoti maz.

Viņa vēlas vīrieti par draugu, neviss kārtējo mīļāko vai seksa partneri. Kaut gan ak jēl, Viņa zin, ka šie stiprā dzimuma pārstāvji ir pārāk paredzami. Paliek garlaicigi un vajadzīgs ir patiess draugs, kas nenodod un neievilina gultā. Taču viņa dievina pamosties guļamistabā kaila un ar kādu sev blakus. Vai tas ir palicējs vai projām gājējs viņa neraizējas. Visa dzīve vēl ir priekšā. Viņa neskumst, tikai lepni nosmejas un turpina savu interesanto un neparedzamo dzīvi! Jā, viņa pārāk mīl dzīvot, izklaidēties un baudīt dzīvi tādu, kāda tā ir!

Viņa smēķē. Jā, daudziem vīriešiem tas ļoti nepatīk, bet viņa spēj tik valdzinoši un dedzinoši un dedzinoši pūst dūmus gērbusies melnā tērpā ar gariem zīda cimdiem un pāri galvai platmale…lūpas spilgti sarkanas. Vai kāds spēj viņai pretoties? Nē!!!!!!!!!Viņas izsmēķētie cigarešu dūmi dedzināja citus kā krāsnī ieslēgtus. Bet Viņa…viņa tikai par to pasmējās. Jo kas gan ir citi, ja ir Viņa! Elvīra. ši sieviete sevi apzinas ļoti labi un nevēlas iznīcināt savu egoisma serdi.  Jo, ja kāds ies, tad viņa zināja, ka vienmē būs vēl kāds, vēl, un vēl…

Elvīra ir koķeta, nekad nav vienaldzīga pret gara auguma izskatīgiem vīriešiem. Pati viņa arī ir gara un slaida. Matu krāsu un izkārtojumu maina bieži. Viņas vizuālās pārmaiņas ir spilgtas un spēcīgas! Bet viņa ir izvēlīga, sasodīti izvēlīga. Bet viņiem viņa patīk, nē, viņi viņu apbrīno un būtu gatavi uz rokām pat nēsāt, ja vien viņa pati to vēlētos. Iespaidu viņa atstāj vienmēr labu, ar savu ekstravaganti eleganto apģērbu, noslēpumaino balsi, skaisto un izkopto gaitu…viņa ir īsts gardums…vīriešiem. Ar viriešiem viņa ir gatava spēlēties un tīt ap pirkstu. Kaut gan tas, ko vēlas viņa, reti ir tas ko arī vēlas viņi. Kas ir ši noslēpumainā būtne? No kurienes viņa, un ko viņa vēlas? Vai viņa jebkad spēs būt laimīga? Tas jau nekas, ka Elvīra dzīvo mūždienīgi apbrīnota un iekārota? Varbūt viņa tikai tādu tēlu izkopusi attiecībā pret citiem? Vai viņa jēlkad ir laimīga atdodoties kādā kaislīgā naktī? Vai dara to tikai sava prieka pēc?

Viņu neviens nepazīst, tikai Es. Es…šo karstasinīgumu, kas kvēlo Viņas būtībā var iepazīt tikai tad, ja iepazīst arī mani!

Elvīra tagad uzdarbojas un sastapsieties ar viņu bieži, bieži!!

Advertisements

..Viņa…

Grēks ko nebija izdarījusi tieši Viņa. Bija tik liels, ka Viņa samaksāja ar savām sāpēm. Neviens neņēma vērā, ka Viņa ir cilvēks, ka Viņai arī ir jūtas. Visi tikai turpināja ticēt tam, ka Viņa pastrādāja TO grēku. Neviens pats nejuta žēlumu pretlasīt tālāk (814 zīmes) -» nabaga meiteni. Viņai miera vairs nebija nekur. Tie viņ vajāja un sita. Bet fiziskās sāpes jau sen Viņa vairs nejuta, lai cik nomocīta meitene būtu. Viņa turpināja iet. Viņa nepagur jo ticēja, ka būs tām ka Viņa vairs nejutīs dvēseliskās sāpes… Viņa pieķērās ticībai, ka Viņai vairs nesāpēs, ka Viņai vairs nevajadzēs mocīties. Ka Viņa būs brīva. Viņa gāja uz kādu nezināmu svētnīcu, un tie Viņai sekoja… lai kā meitene muktu, tie vienmēr Viņu atrada. Reiz kāda aukstā rudens dienā meitene to atradu. Viņa atrada to par ko bija sapņojusi visu savu dzīvi. Viņa atrada savu patiesību. Viņa atradu sabrukušu svētnīcu… Kur gadsimtus neviens nebija kāju ne spēris. Bet Viņa jusdamās laimīga iegāja svētnīca apgūlās uz altārā un nomira. Beidzot Viņas mokas bija galā. Viņa vairs necieta. Viss bija itkā kārtībā…

Dīvainības sapņos.

Nesen sapņoju, ka biju viduslaikos apsūdzēta ragana un mani piesprieda sadedzināt uz sārta. Pamodos tad, kad manu ķermeni jau skāra lielas liesmas..

Nymphomaniac fantasia

” Old love lies deep, you said, but deeper shall be the wound between your legs!”

Femme Fatale..

…Viņai patika vīrieši. Vīrieši, ar kuriem bija, par ko runāt.
Viņai patika, ka viņu apbrīno. Patika, ka izsaka komplimentus un aicina vakariņot dārgos restorānos. Patika viņas dekoltē virzienā vērsti iekāres pilni skatieni, patika uzvilktās balsis, nervozitātē trīcošie pirksti un piesarkušie vaigi tieši brīdī, kad būtu nepieciešams par sevi atstāt žilbinošas pašpārliecinātības iespaidu.
..Jā, viņai patika tēlot noslēpumaino femme fatale. To, kuras vaibstus sedz mežģīņu plīvurs, lūpas uzkrāsotas tumši sarkanas un seju rotā pavedinoši pieredzējis smaids.
Viņai patika apziņa – viņa spēj dabūt ikvienu. O, jā – viņa zināja – ikviens vīrietis agri vai vēlu vēlēsies ko vairāk par draudzīgu patērzēšanu – vai tas būtu darbabiedrs no otrā stāva, spāņu valodas pasniedzējs vai prominenta persona. Viņa zināja – katra satiktā runasbiedra prātā tomēr ne, ne, bet pavīd aina, kad viņas svārki uzrauti uz augšu un krekliņš atpogāts, kad nekārtīgi saritinājušās matu sprogas nosedz seju un elpa kļūst strauja, šņācoša, spēcīga…
…un viņa tāda bija – apburoša un eleganta, inteliģenta un dvēseliska, iedomīga un nesasniedzama, atklāta un viltīga, bērnišķīga un pieredzējusi – kā nu kuram, katram sava, pēc vajadzības, vēlmes, pārliecības…

Nē, nē, viņi nebija muļķi…
“Kā tev klājas?”
“Labi, daudz darba,” viņa pasmaidīja ar vienu no viņas “nekad-nepateiksi-ko-es-domāju” smaidiņiem un izvilka no somas kladīti un pildspalvu.
“Kā vienmēr – daudz darba,” pasniedzējs nopētīja viņas seju.
Viņam ir nedaudz pāri 30. Viņš ir no Madrides.
Viņa zina – viņš nesaprot, kā piekļūt viņai klāt. Un, būdams kārtīgs ārzemnieks, baidās mēģināt. Ja nu – pilnīgs fiasko?
Viņam nav ne mazākās jausmas – viņa ir pilnīgā lietas kursā par viņa taktiku. Viņa stratēģija ir līdz nelabumam viegli caurskatāma.
Taču viņa piekopj spēli – patur neziņā. Neatklāj savas kārtis. Viņa ne-ko ne-no-jauš…

Atstāt vīrieti gaidot. Neteikt ne “jā”, ne “nē” un tajā pašā laikā – neko nesolīt.
Vai viņi ir par stulbu? Par naivu? Par prastu? Nē, nē – desmittūkstoš reižu nē – viņu vidū ir daudz tādu, par kuriem būtu vērts cīnīties. Simpātiski. Mērķtiecīgi. Perspektīvi. Un mazliet, mazliet apjukuši, patmīlīgi un reizē neaizsargāti kā bērni – taču, kā zināms, sievietei pret vīrieti ir arī tīri mātišķas jūtas…
Jā, būtu vērts. Turklāt dažus tik vienkārši aptīt ap pirkstu. Tos labos. Gudros. Mērķtiecīgos. Aptīt tā, lai neaizietu. Pat neapsvērtu iespēju – aiziet.

..Viņa to nedarīs. Viņa to negrib.
..Runājot viņas vaigos iezogas sārtums, balss kļūst silta un acis – dzirkstošas. Viņa zina – kārtējais sarunu biedrs nenojauš, ka šis vakars ir bez turpinājuma.
Nē, viņa nemeklē vīrieti. Viņa meklē draugu.
Draugu, ar kuru apspriesties. Kurš uzklausītu. Nepārmestu. Nepārstāstītu tālāk. Pasēdētu mašīnā, apskautu, sapurinātu un tīri cilvēciski pateiktu – “tu esi brīnišķīga.” Ne jau kā koķeta sieviete, ne jau kā noslēpumainā femme fatale, pat ne kā potenciālā sieva, bet – kā cilvēks…

Nju ja

Kārtējais aliņš vienatnē,

Kārtējā Sevis lutināšana

Un kārtējas egoistiskās domas..

hmm..

Ja visi vīrieši ir tādi čīkstuļi un nīkuļi kā Viņš, tad gribas pat kādu laiku būt vienai. Nevienu nemeklēšu, bet pret vīriešiem un puišiem izturēšos ar intresi, kā jau vienmēr. Tas, kas mani gribēs, ta smani pratīs sameklēt!

Galvenā prioritāte esmu tikai Es!!!!!